„Neesmu tik turīgs, lai Ciemupē rekonstruētu pašvaldības ielu!”

Palielināt attēlu

Ogres novada būvvalde saņēmusi iedzīvotāja Ērika Leimaņa iesniegumu uz piecām lappusēm datorrakstā, kurā viņš pauž lielu neapmierinātību – būvvalde nedod plānošanas un arhitektūras uzdevumu auto darbnīcas būvniecībai Ciemupē, netālu no dzelzceļa stacijas, jo ceļš esot par šauru.

Ē.Leimanis atļauju auto darbnīcas būvniecībai savā īpašumā Ciemupes „Mežavējos” lūdzis jau pagājušā gada 29.decembrī, taču saņēmis atteikumu, jo ceļš esot par šauru, bet, ja būs darbnīca, būšot arī intensīva satiksme, kas apgrūtināšot automašīnu samainīšanos un to iedzīvotāju pārvietošanos, kuri dodas uz dzelzceļa staciju.

Atteikumu Ē.Leimanis vērtē kā šķēršļu likšanu mazajai uzņēmējdarbībai. Atkārtoti izskatīt iesniegumu un dot plānošanas un arhitektūras uzdevumu viņš lūdza šā gada 11.aprīlī, taču vēl to nav saņēmis.

Iesniegumā viņš raksta, ka negrasās Rīgas – Daugavpils šosejas intensīvo satiksmi novirzīt Ciemupes dzelzceļa stacijas virzienā, turklāt viņa vadītās SIA „Autolukss” darbnīcā pagaidām strādā tikai divi cilvēki, bet nākotnē strādājošo skaitu plānots palielināt līdz pieciem cilvēkiem, un dienā varētu apkalpot līdz trim – piecām automašīnām. Pašlaik viņš strādā tam nepiemērotā vietā – blīvi apdzīvotā dzīvojamajā rajonā, un iela, kas ved uz pašreizējo darbnīcu, esot vēl šaurāka, turklāt netiekot greiderēta un tīrīta.

„Kā nodokļu maksātājs vēlos saņemt atbalstu no savas pašvaldības uzņēmējdarbības attīstīšanai. Izveidojas absurda situācija, piemēram, zemes nodoklis par „Mežvējiem” man aprēķināts kā par zemi, kuras izmantošanas mērķis ir jauktu darījumu iestāžu un ražošanas darbība. Tātad pašvaldība vēlas no manis saņemt naudu, bet vienlaicīgi neļauj šo ražošanu nākotnē uzsākt. Ik gadu maksāju arī uzņēmuma ienākuma nodokli, kuru saņem pašvaldība,” raksta Ē.Leimanis.

Ē.Leimanis kritizē būvvaldes apgalvojumu, ka „esošā situācija nav atbilstoša satiksmes plūsmas palielināšanai bez ielas rekonstrukcijas”, jo visā Ogres novadā un arī Ogrē satiksmes plūsma arvien palielinās, bet pašvaldība nebūt nesteidzas rekonstruēt ielas. Uzņēmējs raksta, ka dome izvirza prasību pēc ielas rekonstrukcijas, bet tai nepietiekot līdzekļu, taču kur gan līdzekļus lai ņemot viņš kā fiziska persona. „Bet es taču arī kā fiziska persona pagaidām neesmu tik turīgs, lai varētu risināt pašvaldības ielu rekonstrukciju! Nosauciet piemērus, kur fiziska persona Ogres novadā pašvaldības vietā ierīko komunikācijas! Es taču negrasos būvēt daudzdzīvokļu mājas!” raksta Ē.Leimanis. Viņš lūdz atļauju uzbūvēt darbnīcu, lai līdzekļus varētu nopelnīt.

Pēdējo triju mēnešu laikā Ē.Leimanis iztērējis daudz laika, lai apstaigātu septiņas dažādas instances, kuru vadītāji apstiprinājuši, ka viņš ir tiesīgs būvēt auto darbnīcu un izmantot pieguļošo ielu. Ē.Leimanis saņēmis arī SIA „Ogres rajona autoceļu fonds” izpilddirektora Egila Pētersona atzinumu par to, ka ceļa tehniskais stāvoklis nodrošina raitu un drošu satiksmi.

Būvvaldes vadītāja Maija Rinka skaidro, ka šis jautājums ir izskatīts būvvaldē, un gan Ogresgala pakalpojumu centra vadītājs Pēteris Pļavnieks, gan bijušais izpilddirektors Ainas Vilnītis, gan SIA „Ceļdaris” tehniskais direktors Pēteris Bužers esot apstiprinājuši, ka ceļš ir par šauru.

„Latvijas valsts ceļu” satiksmes drošības inženieris Edmunds Rullis vakar apspriedē par ielām un ceļiem sacīja, ka ceļš ir par šauru – tā platums ir tikai trīs metri, bet, lai samainītos mašīnas, vajag vismaz 4,5 metrus vai vidēji 5 metrus. Jābūvē platāks ceļš vai gājējiem trotuārs. Ja uz ceļa ir tikai viena mašīna, gājējiem jau tagad jāpakāpjas malā.

Savukārt Ē.Leimaņa vēstulē teikts, ka „Latvijas valsts ceļu” Ogres rajona nodaļā viņš saņēmis atbalstu auto darbnīcas būvei. E.Rullis, sacīja, ka pie viņa Ē.Leimanis nav vērsies. Iespējams, pie citiem darbiniekiem.

Ogres mērs Edvīns Bartkevičs sacīja, ka vajag dot plānošanas un projektēšanas uzdevumu, jo kāpēc domei vienmēr jābūt tai sliktajai? Ja jau E.Rullis apgalvo, ka ceļš ir par šauru, tad savu saskaņojumu nedos – lai tie „sliktie” ir „Latvijas Valsts ceļi”.

Domes būvvaldes vadītāja Maija Rinka iebilda – ja nu „Latvijas Valsts ceļi” tomēr dod savu saskaņojumu?

E.Bartkevičs vēlējās uzzināt, cik maksā 100 metri trotuāra pusotra metra platumā. P.Pļavnieks sacīja, ka apmēram 5000 latu.

E.Bartkevičs uzdeva noskaidrot, kādi darbi būtu jāveic un cik tas maksātu, lai paplašinātu brauktuvi vai uzbūvētu trotuāru. Dome ceļa rekonstrukcijā varētu piedalīties ar līdzfinansējumu, kā to paredz noteikumi uzņēmējdarbības atbalstam.